Rankas muiža:

Rankas muižas teritorijā atrodas 10 ha plašs parks, 3 dīķi (Romantiskais, Ainavu un Panorāmas dīķis), kurus visas vasaras garumā izdaiļo ūdensrozes.

Īpaša uzmanība pievērsta ēku rekonstrukcijai. 

Uz doto brīdi ir atjaunotas trīs Rankas muižas ēkas - klēts, stallis un Jaunā pils.

Klēts tapusi par bibliotēku ar 4300 grāmatām un 2 klavierēm, kuru var izmantot arī kā viesību zāli 30-40 personām, izstāžu zāli (gleznu galeriju), kurā apskatāmas Daces Saulītes, Aijas Bāliņas, Sarmītes Caunes, Edgara Mucenieka un Andra Vītola gleznas, kuras iespējams arī iegādāties, un antīko priekšmetu un Mercedes Benz automašīnu izstādi.

Jaunajā pilī ir iesvētīta Lurdas Dievmātes un Sv. Bernadetes Romas Katoļu Kapela, kura ir bagāta ar gleznojumiem un kurā vienu reizi mēnesī notiek Sv. Mise.

Vēsture:

Pirmās ziņas par Rankas muižu saistās ar 1638. gadu. Tad tā tikusi atzīmēta kā patstāvīga muiža, neatkarīga no Piebalgas. Šajā laikā arklu revīzijas dokumenti ne tikai apliecina muižas saimniecisko esamību, bet sniedz arī sīkākas ziņas.

1670. gadā Zviedrijas karaliene Hedviga Eleonora Rankas muižu izlēņoja artilērijas pulkvedim, vēlāk padomniekam un landmāršalam Jēkabam Štālam fon Holšteinam. 1682. gadā muiža pārgāja pulkveža Štāla fon Holšteina atraitnes īpašumā. 

Pēc tam sakarā ar redukciju muiža no 1684. gada līdz 1723. gadam bija domēņu muiža. Šajā laikā muižu iznomāja kapteiņa fon Franka mantiniekiem un znotam Hermanim Georgam fon Trautfeteram.

Ar Senāta lēmumu 1723. gada beigās Rankas muižu atdeva atpakaļ privātīpašumā bijušā īpašnieka dēlam ģenerālmajoram Otto Vilhelmam Štālam fon Holšteinam un viņa mantiniekiem. 1732. gadā viņa dēli muižu pārdeva ģenerālmajoram Burhardam Ernstam fon Trautfeteram. Tālāk mantošanas ceļā muiža nonāca pie viņa meitas un znotiem. 1786. gadā talāk īpašumu mantoja viņas pēcnācēji. Nākamajā paaudzē mantojuma dalīšanā Rankas muižu paturēja ģenerālmajors Georgs Leonhards fon Rihters, bet pēc viņa nāves īpašums palika viņa atraitnei Sofijai fon Rihterei. 

Arī 19.gs. sākumā Rankas muiža tika iznomāta.

Bez tam, 18.gs. otrajā pusē Rankas muiža bija apgrūtināta ar parādzīmēm. 

1836. gadā Rankas muižu transignēja Georga Leonharda fon Rihtera un Sofijas fon Rihteres meitas Emīlijas Dorotejas vīram baronam Aleksandram fon Meiendorfam. 

1858. gadā īpašumu kopīgi mantoja astoņi viņu bērni. Pēc jaunākā brāļa Konrāda fon Meiendorfa nāves pārējie māsas un brāļi 1866. gadā visu īpašumu nodeva brālim baronam Leonhardam fon Meiendorfam. Leonhards ar visu ģimeni dzīvojis muižā līdz 1882. gada septembrim, kad viņu ķēra kāda cilvēka slepus raidīta lode netālu no Rankas robežas. Ievainojums tika apārstēts, taču tas nedzija un Leonhards kopā ar sievu un meitām devās uz Berlīni, lai konsultētos ar speciālistiem. 1883. gada sākumā, saķēris kādu infekciju, Leonhards fon Meiendorfs mira 43 gadu vecumā.

Tālāk ir zināms, ka 1906. gadā Leonharda fon Meiendorfa sieva Anna fon Meiendorfa (dzim. fon Messenkampfa) oficiāli Rankas muižu pārrakstījusi Leonharda mirušā brāļa Konrāda fon Meiendorfa sievai Annai fon Meiendorfai (dzim. fon Gothūzai).

Vēlāk Rankas muižu īpašumā ieguva Annas fon Meiendorfas (dzim. fon Gothūzas) un Konrāda fon Meiendorfa vienīgā meita Edīte Reheisa (dzim. baronese Meiendorfa), kurai muižu 20.gs. 20. gados atsavināja. 

1920. gadā Rankas muižas bijušajai īpašniecei ierādāmo neatsavināmo daļu iemērīja turpat Rankas muižā, gan ne tādās robežās, kā viņa to bija vēlējusies. Pārējās Rankas muižas ēkas teritorijas ēkas un zeme tika sadalītas vietējām biedrībām un Valsts Rankas mājturības skolai. 

Pils ar apkārtējām ēkām tika piešķirta Valsts Rankas mājturības skolai. Tā tika dibināta 1923. gadā ar nolūku veicināt un pacelt lauku kultūru. 1924./25. mācību gadā skola pilnībā pārgāja Latvijas Mazsaimniecības veicināšanas biedrības īpašumā un uzturēšanā. 

Otrā pasaules kara laikā skolā ierīkota vācu lazarete. 

Mācības atsākās 1944. gada rudenī un ilga līdz 1986. gadam. Šajā laikā skolai vairākkārt mainījušies nosaukumi. 

1986. gadā skolā izcēlies pirmais ugunsgrēks. Tas izcēlies elektrības dēļ un nopostījis muižas labo pusi.

Ēka tika atjaunota, bet 1990. gada izcēlās otrais ugunsgrēks, šoreiz nopostot ēku pilnībā. Ir pieņēmumi, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana. Mūsdienās no ēkas saglabājušās vien drupas. 

Savukārt, tā dēvētajā jaunajā pilī Padomju Laikā bijusi slimnīca ar 30 cilvēku personālu. Tagad ēkā iesvētīta Romas Katoļu kapela.

Rankas muiža 2003. gadā nonāca privātīpašumā. Sākumā tā atradās briesmīgā stāvoklī, bet šo gadu laikā iekārtots parks, uzbūvēts akmens tilts un veiktas saimniecību ēku atjaunošanas: muižnieku laiku klētī iekārtota bibliotēka, mākslas galerija un antīko automašīnu izstāde, stallim uzlikts jumts un jaunā pils tapusi par Romas Katoļu kapelu. 

© 2018 by Rankas muiža. 

Tel +371 29420502 , +371 29435542

"Rankas muiža", Gulbenes novads, Rankas pagasts,

LV-4416, Latvija

  • Instagram - Black Circle
  • facebook-square

Follow us